Master thesis „Minna Canth, Aspasia and Jevdokija Rostopčina: the New Age in Literature” is devoted to the investigation of women’s literary tradition on its different artistic levels. The aim of current research is to define the structural features of intercultural women’s literary tradition and to point out its development tendencies in the historical borders of XIX century. As an analytical subject are used Russian, Latvian and Finnish women’s texts. Current paper could be perceived as the first attempt in the investigation of women’s narrative practice from its international perspective. In the analysis of selected texts is used interdiciplinary research method and therefore current paper could catch the interest of the wide range of readers or narrateers.
Turinys
Ievads
I Nodaļa Sieviešu literatūra kā XIX gs kulturāls fenomens
1.1 Sieviete un literatūra XIX gs vēsturiskajā diskursā. Literāras feminizācijas aizsākumi patriarhālas iekārtas robežās
1.1.1. Krievijas Impērijas vēsture XIX gs sākumā
1.1.2. Somijas vēsturē XIX gs 70.-80. gados
1.1.3. Latvijas XIX gs beigu vēsturiskās situācijas raksturojums
1.2 Svarīgākās literārās koncepcijas un mākslas darba veidošanas principi XIX gs vēsturiskajā paradigmā. Sieviešu mākslinieciskā potenciāla attīstības gaitas
1.2.1. Romantisma koncepts jaunās mākslinieciskās pieredzes ietvaros
1.2.2. Reālisma koncepts un tā nozīme sieviešu literārās tradīcijas īpašību atklāsmē
1.3. Jevdokijas Rostopčinas (1812 – 1858) mākslinieciskās attīstības pamatlīnijas
1.4. Minnas Kantas (Minna Canth) (1844-1897) personības un mākslinieciskās attīstības īss raksturojums
1.5. Aspazija (1865-1943). Daiļrades attīstības līnijas XIX gs 90. gados
II Nodaļa. Kanoniskās tradīcijas un „mākslinieciskā mēmuma” sadursme
2.1. Mākslinieciskā savdabība kā sieviešu literārās tradīcijas pamats. Literāro tradīciju mijiedarbība XIX gs mākslas virzienu ietvaros
2.2. Literāro virzienu interpretācijas atklāsme sieviešu literārajā tradīcijā. Jevdokijas Rostopčinas, Minnas Kantas un Aspazijas daiļrade kā interkulturāls paraugs
III Nodaļa. „Amati un nauda”, „Hanna” un „Zaudētas tiesības” kā jaunās literārās tradīcijas paraugs. Naratoloģisks aspekts
3.1. Literāra žanra nozīme un interpretācija sieviešu literārajā tradīcijā. Mākslinieciskās atmiņas līmeņu atveidojums sieviešu tekstos
3.2. Naratīva jēdziens. Daiļdarbu analīzes līmeņi
3.2.1. Narācijas līmeņu jēdziens. Vertikālā un horizontālā narācija
3.2.2. Laika un telpas nozīme naratīva veidošanā
3.2.3. Spoguļnarācija. Fokalizācijas jēdziens un līmeņi
3.3. Daiļdarbu naratoloģiskā analīze. Sieviešu literārās tradīcijas īpašības vēstījuma struktūras veidošanā
3.3.1. Jevdokijas Rostopčinas garais stāsts „Amati un nauda” narācijas konstruēšanas skatījumā
3.3.2. Narācijas veidošanas struktūra Minnas Kantas garajā stāstā „Hanna”
3.3.3. Narācijas struktūra Aspazijas lugā „Zaudētas tiesības”
Tikslai ir temos
Šiame darbe analizuojama XIX a. moterų literatūrinė tradicija Rusijoje, Latvijoje ir Suomijoje, siekiant nustatyti struktūrinius moterų tekstų ypatumus ir jų raidos tendencijas, pasitelkiant tarpdisciplininius naratologinius metodus.
- Moterų literatūrinės tradicijos formavimasis patriarchalinėje kultūroje.
- Lyginamoji Rusijos, Latvijos ir Suomijos XIX a. moterų kūrybos analizė.
- Naratologinių struktūrų (fokalizacija, pasakojimo lygiai, laikas ir erdvė) vaidmuo moterų tekstuose.
- Moterų literatūros emancipacijos aspektai ir jų atspindžiai Jevdokijos Rostopčinos, Minnos Kantos ir Aspazijos kūryboje.
- Moterų literatūrinės patirties konceptualūs skirtumai nuo tradicinio kanono.
Ištrauka iš knygos
1.1.1. Krievijas Impērijas vēsture XIX gs sākumā
Krievijas XIX gs sākuma politiska un sociāla pozīcija, pēc mūsdienu vēsturnieku atziņām, varēja līdzināties „patriarhālas varas uzplaukuma paraugam” (Hosking, 2003, 257), kas visspilgtāk atainojās Aleksandra I (1777-1825; valdīšanas gadi 1801-1825) valdīšanas laikā. Somijas un Latvijas pētītā vēsturiska laika posma raksturojums, savukārt, atšķiras valstu politiski atkarīgas pozīcijas dēļ. Cara politika attiecībā pret literatūras idejisko neatkarību tiek raksturota kā „konservatīvisma pārpilna” (Wuorinen, 1966, 115), jo cenzūras nozīme valsts iekšējā organizācijā aizņēma „otrās varas” (Hosking, 2003, 258) neoficiālu pozīciju. XIX gs sākuma periodu Krievijas vēsturē, paralēli literatūras stagnācijai, no sabiedrības hierarhijas veidošanas noteikumu skatu punkta, mūsdienu vēsturnieki raksturo kā „individuāla despotisma izpausmi ar valsts tiesas piesaisti” (Hosking, 2003, 246). Atziņa ir saistīta ar cara stingro politiku.
Skyrių santrauka
I Nodaļa Sieviešu literatūra kā XIX gs kulturāls fenomens: Analizuojamas istorinis ir kultūrinis kontekstas, kuriame formavosi moterų literatūrinė tradicija, aptariant to laikmečio socialinius, politinius ir meninius veiksnius Rusijoje, Suomijoje ir Latvijoje.
II Nodaļa. Kanoniskās tradīcijas un „mākslinieciskā mēmuma” sadursme: Nagrinėjama, kaip moterų literatūra susidūrė su tradiciniais kanonais ir kaip meninė savitybė tapo moterų tradicijos pamatu.
III Nodaļa. „Amati un nauda”, „Hanna” un „Zaudētas tiesības” kā jaunās literārās tradīcijas paraugs. Naratoloģisks aspekts: Atliekama detali pasirinktų kūrinių naratologinė analizė, tiriant pasakojimo struktūras, laiką, erdvę ir fokalizacijos ypatumus.
Raktiniai žodžiai
Jevdokija Rostopčina, Minna Kanta, Aspazija, XIX a. literatūra, naratologija, fokalizacija, pasakojimo lygiai, moterų literatūrinė tradicija, literatūros kryptys, naratyvinė struktūra, interkulturalumas, emancipacija, teksto analizė.
Dažnai užduodami klausimai
Apie ką iš esmės yra šis darbas?
Šis darbas tiria moterų literatūrinės tradicijos ištakas XIX a. Rusijoje, Latvijoje ir Suomijoje, analizuojant, kaip moterys rašytojos formavo savo literatūrinį balsą patriarchalinėje sistemoje.
Kokie yra pagrindiniai temos aspektai?
Pagrindiniai aspektai apima istorinį diskursą, meninių krypčių (romantizmo, realizmo) įtaką moterų tekstams bei naratologines pasakojimo struktūras.
Koks yra darbo tikslas?
Pagrindinis tikslas – nustatyti struktūrinius moterų literatūrinės tradicijos ypatumus ir jos raidos tendencijas, lyginant Rusijos, Latvijos ir Suomijos pavyzdžius.
Kokie moksliniai metodai naudojami?
Naudojami tarpdisciplininiai metodai: feministinė kritika, komparatyvistika, deskriptyvus aprašymas ir naratologinė analizė.
Kas nagrinėjama pagrindinėje darbo dalyje?
Pagrindinėje dalyje analizuojami konkrečių autorių – Jevdokijos Rostopčinos, Minnos Kantos ir Aspazijos – kūriniai, tiriant jų naratyvines struktūras ir socialinius kontekstus.
Kokiais raktažodžiais pasižymi šis darbas?
Darbas charakterizuojamas raktažodžiais: moterų literatūrinė tradicija, naratologija, fokalizacija, XIX a. literatūra, emancipacija.
Kokia svarba tenka Jevdokijai Rostopčinai šiame tyrime?
Ji pristatoma kaip viena pirmųjų rašytojų, kurios kūryba rodo pereinamąjį laikotarpį tarp romantizmo ir realizmo, atveriant kelią moterų naratyvinei praktikai.
Kaip Aspazijos kūryba prisideda prie tyrimo rezultatų?
Aspazijos kūryba, ypač drama, demonstruoja, kaip autorė sujungė socialinį protestą su naujomis meninėmis formomis, tapdama savotišku moterų literatūros tilto statytoja tarp tradicijos ir modernumo.
- Arbeit zitieren
- Marija Semjonova (Autor:in), 2011, Minna Kanta, Aspazija un Jevdokija Rostopčina: jauns laikmets literatūrā, München, GRIN Verlag, https://www.hausarbeiten.de/document/232597
